Es gribu kliegt un izkliegt to prieku, kas manī...

Kā es agrāk nebiju pamanījusi, ka riteņbraukšana ir tāds kaifs??? Tik sasodīti laba sajūta... 

Relaksējoši, nomierinoši, ātrums, vējš, enjoyment... 

Tā izsportojos, ka prieks. Stundu uz ātrumu braucu. Likās, ka ilgāk, jo diezgan lielus attālumus nobraucu. Žēl, ka nav spidometrs.

Patīk man tā riteņbraucēju saprašanās. 

Un riteņbraukšanai ir tikai un vienīgi plusi: 

• sportiska auguma uzturēšana;
• viens no labākajiem veidiem stresa, depresijas un dusmu noņemšanai;
• relaksācija;
• u.c.

Esmu nolēmusi braukt ar riteni biežāk- kad vien brīvs laiks un labi laikapstākļi. Ir doma arī pamēģināt ko jaunu- skriešanu. Ko var zināt, varbūt maija beigās pievērsīšos skriešanai... Kāpēc jau agrāk neskrēju? Sākt kaut ko ir grūti. Un vēl pie tam vienam pašam...

Bet jā... Mīlu riteņbraukšanu.

Putns vēlas būt mākonis. Mākonis gribētu, kaut tas būtu putns. /R. Tagore./
Kāpēc nepietiek ar to, kas es esmu? Kā iemācīties priecāties, ka esmu tieši tāds?