Aizmigt un pamosties ar šo dziesmu.

Apsēžos viena pati pie galda ar puķuvāzi priekšā un sāku ēst piedegušo pankūku. (Nu nemāku es gatavot, nemāku.) Palieku viena ar domām, kas mani nomoka.

Jau kādas divas nedēļas ir plāns šeit likt dienas top dziesmas, bet tikai tagad realizēju to. Tā kā pēdējā laikā gandrīz katru dienu man ir cita favorītdziesma (un nav tikai jaunākās pop dziesmas; gan latviešu, gan ārzemju, gan jaunas, gan vecas), saglabāšu tās vienuviet. Bet nesolu katru dienu.

Šodienai, kā pienākas, Eirovīzijas uzvarētāja- Euphoria by Loreen. Patīk gan dziesma, gan performance.

Lai gan esmu samierinājusies, tomēr gribu atpakaļ.
Pirmās nedēļas pēc atbraukšanas bija trakākās.
Latvijā pelēcīgs, slikts laiks, auksts. Un nav brīnums, ka daudziem, kas atbrauc atpakaļ no Londonas siltuma un saulītes, iestājas depresija.
Cilvēki, kā jau latvieši, neatsaucīgi. Ārzemēs visi smaida, sāk sarunu, ir pieklājīgi, un tu pats ar tāds kļūsti. Bet te..? Es nespēju būt pozitīva, ja apkārtējie tādi nav.
Tad vēl iespējas. Londonā kaut uz parku ej un būs, ko darīt (ne tikai pastaiga). Teritorija ir milzīga, daba skaista. Spēlē tenisu, futbolu, vēro papagaiļus kokos, pabaro vāveres, apskati veidojumus no koka, pērc saldējumu no saldējuma mašīnas utt. Bet arī kultūras iespējas ir daudzveidīgas. Ne tā kā Latvijā- esi visur pabijis. Lielās pilsētās (pasaules mērogā) ik brīdi vari atrast sev piemērotu nodarbošanos.
Daba. Daudzveidīga un skaista. Kad izbraucām ārpus pilsētas, es vienkārši baudīju to skaistumu. Kalni un ziedošas pļavas. Nerunājot nemaz par to, ka jau janvārī sāk Anglija ziedēt.

Jā, visā ir gan sliktā, gan labā puse. Dzīvei Londonā es saskatu tikai dažus mīnusus, bet diemžēl lielus. Pirmkārt, ir jāmainās pašai. Un tad var domāt tālāk.