A. Neiburga "Stum stum"

Pateicoties sīkām recenzijām internetā un labām atsauksmēm, guvu interesi par Andras Neiburgas grāmatu "Stum Stum". Vēl neesmu visu pieveikusi (dažkārt aizdomājos ne pa tēmai, un tad jāpārlasa rindkopa), bet droši varu ieteikt izlasīt. Protams, tā ir gaumes lieta; ne katrs iedziļināsies.
Izrakstīšu dažus citātus, varbūt tie ieintriģēs arī jūs.

-Ai, kā man patīk fotografēt! Kā man patīk, ar šito aparātu! Kā man patīk, ai, zini,- lietus lāses uz stikla, klusās dabas uz virtuves galda, smilšu reljefs pie jūras, gliemežvāku raksts smiltīs, atspulgi ūdenī un mākoņi, mākoņi! Un visas tās lapas, ziedi, sēnes, ai, romantika! Un vienmēr jau arī kaut kas sanāk.

***

   Bet kaut kur augstāk- vēl augstāk par māju jumtiem, par katedrāles kupolu, par viesnīcas "Latvija" Sky bāru, vēl augstāk par debesīm kāds visu to vēroja. Vieta vērošanai bija ļoti laba, notiekošais pavērās kā uz skatuves no operas beletāžas ložas.
   Garlaicīgi,- kāds nodomāja un nolaida priekškaru.

***

Bet tie bija tie labie, saudzējošie, tie mīlestības meli.

***

Kādreiz es spēju būt laimīga no nekā- no zila gaisa.

Esmu tikusi pāri saviem kompleksiem un gatava atdoties dzīvei.
Draudzene teica, ka galvenais pašai jānotic, ka būs tā, kā vēlies, un tas piepildīsies. Un es patiešām (bez liekas piedomāšanas) ticu, ka šī varētu būt mana vasara. Plāni ir, un tie ir labi. Cerams, ka viss sanāks, kā domāts. Viens nu gan ir 100% skaidrs- šīs vasaras fests- Pīlādzis!

Viva la vida!

Jaunatklājums