Latvijas rudens. Kaut kas īpašs... Dūmakains gaiss, izplūduši dabas toņi, miers. Tīrā laime braukt pa Latvijas lauku ceļu un vērot ainavas aizskrienam garām. Uzarts tīrums, kurā nejauši palicis kukurūzas stiebrs liecina par nupat aizgājušo vasaru, pelēkbrūnās stārķu ligzdas elektrības stabu galos bez pašiem mājiniekiem, miglas vāls tur, dziļāk pļavā, meža priekšplānā, zirgi, jaunie kumeļi ganībās. Un atkal ceļš - zeltaino koku alejas apņemts. Ceļmalā ābelītes. Dažas, ražīgākas par citām, ābolus nometušas paprāvā kaudzītē līdzās stumbram.

   Kapi rudenī arī tādi savādāki... Lai gan veļu laiks pirmāmkārtām iedveš bailes no nezināmā un mistiskā, tas tomēr ir kaut kas latvisks, tātad tuvs un galu galā pieņemams. Savu pāris mēnešu īso mūžu nodzīvojušās lapas veic pēdējo ceļojumu dzīves ciklā - tās vieglītēm atraujas no zara un lidinās lejup, pārklājot kapukalniņus. Satiekas divas pasaules.. un sadzīvo. Caur krūmiem savā ikdienas apgaitā ložņā balts kaķis. Mazs putniņš uz pieminekļa it nemaz neizbīstas. Cilvēku klātbūtne to nemaz nesatrauc; viņš vēro atnācējus, ciemiņus. Dvēselītes. Tālumā pretim debesīm tiecas dūmu stabi. Tiek dedzinātas zemē kritušās lapas, tās gruzd, dāvājot rudenim raksturīgo smaržu. Un tā vien gribas nedaudz ilgāk uzkavēties starp latviešu tautu, tās garu.

   Tomēr jādodas atpakaļ. Nesen lijis - tā rāda ceļš. Gaiss spirgts. Cauri mākoņu velvēm izspraucas saule. Daba atklājas savādākā gaismā. Un tomēr tas ir rudens lietus, rudens krēsla, rudens siltums. Ar neko citu to nesajauksi.

   Mājas. Siltai tējas krūzei kūpot, gribas atvērt kādu pirmatnīgu latviešu romānu un sajust parastā latvieša patiesumu - to, kas pēdējā laikā nav manīts.

Cilvēks un daba. Un tas logs, tas stikls kas pa vidu - raugieties, lai viņš vienmēr ir tīrs! /Dace Grimze/

Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties. /Imants Ziedonis./

* Love is like a glue - if it is strong, you stick together well.
* Gravity is like love - the closer you are, the stronger is attraction between you two.
* Rome is like a cocktail - if you taste only some of it, nothing changes, but if you take too much, you feel sick of it.

I expected breakfast in bed but instead of that I didn't even get a good-bye hug.

--

Oh, you say my tweets are depressive? So what would you say if you saw what happens in my mind??

--

Don't kill a bird while it is flying.
Don't kill a thought while it is rising.

--

For once do what you really want! Don't take the easiest way!