Ak, kā man patīk sapņot! Ja būtu tāda štelle, kas saglabātu jaukos sapņus atmiņā, tad pēdējās divās naktīs redzētie sapņi noteikti papildinātu manu atmiņu krājumu. Izstaigāt bērnības vietas, redzēt pasauli krāsaināku, pabūt tur, kur ļoti vēlies, bet nav tik viegli iespējams tikt... Tas viss tik ļoti valdzina, ka ar nepacietību jāgaida nākamā nakts, lai atkal tiktu ierauts sapņu virpulī.
Kāpēc pēdējo nakšu sapņi izcēlās pārējo vidū? Jo tajos izstaigāju bērnības vietas, biju kopā ar bērnības draugiem + bija silta, saulaina pavasara diena. Un kas vēl ir interesanti... Abos sapņos es gribēju tvītot, bet galu galā kādu iemeslu dēļ nesanāca.
Nedaudz vairāk par šī rīta sapņa spilgtāko momentu. Atrados vecajā dzīvoklī, kad pēkšņi pagalmā iebrauca trīs supervāģi. Nu gluži kā šis skaistulis. Gribēju nofotogrāfēt un palielīties ar bildi twitterī. Tomēr nepaspēju un googlē meklēju auto attēlus. Piefiksēju aptuveno nosaukumu - singura. Un vēl uzzināju, ka tos vada trīs vācieši, kas izrāda vairākām valstīm šos stilīgos auto. Dīvainākais ir tas, ka nebija paziņots, ka notiks šo mašīnu, varētu pat teikt, parāde. Un tās iebrauca mazpilsētā, pat pagalmā!

Lai nu kā, pamodusies no šī sapņa, domāju izmēģināt veiksmi un pārbaudīt, cik lielā mērā sapņi atbilst realitātei. Jo vairākas stundas paiet, jo stulbāka šķiet doma, ka pēc viena atslēgas vārda varētu atrast auto no sapņa. Taču ta-dā! Šeit nu tā ir. Ne jau mats matā, bet līdzība ir liela. Un šeit rodas jautājums - varbūt sapņi patiešām ir kāda paralēlā pasaule?